Par atbildes sniegšanu Latvijas Senioru aliansei

11.05.2015

Ekonomikas ministrija, izpildot Ministru prezidentes 2014.gada 26.novembra rezolūciju Nr.20/L-2762-jur, ir iepazinusies ar Latvijas Senioru alianses iesniegumu. Lai sniegtu saskaņotu atbildi, ministrija atbilstoši savai kompetencei sniedz Labklājības ministrijai viedokli par alianses izteiktajiem ierosinājumiem.

  • Par laika maiņas atcelšanu un nemainīšanu (iesnieguma 8.jautājums).

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros laika maiņa tiek regulēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvu 2000/84/EK Par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku, līdz ar to pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ir harmonizēta visās ES dalībvalstīs. Latvijā šī kārtība ir ieviesta ar Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.1010 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Jānorāda, ka vienota laika maiņas kārtība visā ES ir ļoti būtiska priekš sekmīgas ES iekšējā tirgus funkcionēšanas. Tas rada arī ES dalībvalstu iedzīvotājiem lielāku paļāvību un tiesisko noteiktību. Tādēļ, lai pārtrauktu līdzšinējo laika maiņas kārtību, ir nepieciešama diskusija ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī ES līmenī.

Informējam, ka Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) 2014.gada pavasarī pēc Eiropas Komisijas aicinājuma veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu sabiedrības viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas – ziemas laika joslā. Kaut arī Latvijas laika josla ir tā dēvētajā ziemas laikā, aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu, kas piedalījās aptaujā, proti divas trešdaļas, esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi. Detalizētāka informācija par EM veiktās aptaujas rezultātiem ir atrodama EM interneta vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/vasaras_laiks/.

Aptaujas rezultātus EM ir nosūtījusi Eiropas Komisijai. Vienlaikus, izvērtējot visus ieguvumus un zaudējumus, ko Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kopumā rada laika maiņa, EM sniedza Eiropas Komisijai viedokli, ka svarīga ir vienota turpmākā rīcība ES līmenī. Savukārt gadījumā, ja ES nebūtu vienots regulējums attiecībā uz laika pārejām, Latvija izvērtētu iespēju atbalstīt risinājumu, ka notiek pāreja uz vasaras laiku un tāda kārtība tiek saglabāta pastāvīgi.

  • Par elektroenerģijas tarifu pensionāriem un personām ar invaliditāti (iesnieguma 9.jautājums). 

Informējam, ka Saeima 2014.gada 18.septembrī ir pieņēmusi, un Valsts prezidents 2014.gada 24.septembrī izsludinājis grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – likums), kas nosaka aizsargātā lietotāja jēdzienu un tam sniedzamā atbalsta apjomu.

Likums nosaka, ka aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona) vai daudzbērnu ģimene, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). 2015.gadā aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu sniegs AS „Latvenergo”. No 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām) paredzētais atbalsts ir ne vairāk kā 100 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu kalendārajā mēnesī un daudzbērnu ģimenei – ne vairāk kā 300 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu kalendārajā mēnesī. Abos gadījumos kopējā elektroenerģijas cena (ieskaitot elektroenerģijas cenu, tirdzniecības pakalpojumus, obligāto iepirkuma komponenti, pievienotās vērtības nodokli un tīkla pakalpojumus) būs vienāda ar pašreizējo starta tarifu – 0,1164 euro par vienu kilovatstundu.

Vienlaikus informējam, ka sākot no 2016.gada 1.janvāra aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nodrošinās tirgotājs, kuru konkursa kārtībā izraudzīsies Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz  tā  spēju nodrošināt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu.

Norādām, ka likums paredz iespēju saņemt atbalstu elektroenerģijas apmaksai arī pensionāriem un invalīdiem, kuri ietilpst trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā vai daudzbērnu ģimenē. Vēršam uzmanību, ka pašvaldībām, kuras vislabāk redz iedzīvotāju vajadzības, ir dotas tiesības noteikt augstāku maznodrošinātā ienākumu līmeni, ko arī daudzas pašvaldības ir noteikušas. Lai esošās tiesību sistēmas ietvaros pensionāri un personas ar invaliditāti saņemtu nepieciešamo atbalstu, aicinām vērsties savā pašvaldībā un mudināt pašvaldību vadītājus noteikt iespējami augstāku maznodrošinātā ienākumu līmeni.

Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja,
Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības
departamenta direktore V.Feodorova

 

No Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *